image_75.jpg
LatvianRussian (CIS)English (United Kingdom)Deutsch (DE-CH-AT)

Es stāstu savai sievai

Mākslinieciskā darbība - Mākslinieciskā darbība

< ATPAKAĻ

„Es stāstu savai sievai”

Izrāde vienā daļā par J. Jaunsudrabiņa šķiršanos no Latvijas un dzīvi svešatnē R. Strautmanes interpretācijā

Pirmizrāde: 1992.05.14.

Režisors un scenogrāfs: Artūrs Bērziņš

Kostīmu māksliniece: Iveta Kramiņa

Lomās: Roberts Zēbergs, Artūrs Bērziņš, Rita Meirāne, Inta Abramenko, Viesturs Stabulnieks u.c.

Kārtējais darbs no Rīgas Muzikāli poētiskā teātra latviešu rakstniekiem veltītā viencēlienu cikla. Lūk, ko par savu darbu stāsta tā inscenētājs un režisors Arturs Bērziņš: „Daudz ko no savas latvju tautas pagātnes pūra lādes mēs zinām ļoti maz vai pat nezinām nemaz, jo, sākot ar 1940. gadu mūsu zeme un tauta tika ierauta vēstures nežēlīgajos riteņos, tika saplosīta un izkaisīta visos pasaules vējos.”

Bet nav tautai nākotnes bez pagātnes šodien mums jāpieliek visi speķi, lai atkal savāktu, paceltu un apzinātu visu pa šiem briesmīgā murga gadiem saārdīto.

Viens no Rīgas Muzikāli poētiskā teātra veidotā cikla uzdevumiem – skatuves izteiksmes līdzekļiem iepazīstināt skatītājus ar mazāk pazīstamiem rakstniekiem un viņu darbiem.

Sāpīgi un paradoksāli, ka šādu maz pazīstamu rakstnieku vidū min arī Jāņa Jaunsudrabiņa vārdu. Kādreiz tautas karsti mīlētā rakstnieka darba „Es stāstu savai sievai” skatuves variants iepazīstina skatītājus ar Jaunsudrabiņa dzīves pēdējo posmu, atstājot Latviju. Tajā iespējams dzirdēt rakstnieka attieksmi pret darbu, mīlestību, Dzimteni – domas par lietām, mūžam svarīgām ikvienam no mums.

Izrāde rosina domāt: kā mums dzīvot tālāk, kā iet uz nākotni – savu un Latvijas!

Rasa Strautmane