EDGARS KRAMIŅŠ

PEDAGOGI |  AUDZĒKŅI |  DARBINIEKI |  FOTO GALERIJA

Muzikālo teātru aktieru skola

1991. gadā dibinātā Rīgas Muzikāli poētiskā teātra studija ar laiku izauga par patstāvīgu skolu un desmit savas pastāvēšanas gados, tāpat kā teātris bija nesaraujami saistīts ar tā mākslinieciskā vadītāja Edgara Kramiņa vārdu.

Ar 1994. gada I. septembri bērni skolā uz vietas sāka apgūt ne tikai teātra specifikai raksturīgās disciplīnas, bet arī vispārizglītojošos priekšmetus. Tas ļāva ekonomēt bērnu un vecāku laiku, kas nepieciešams ceļa mērošanai un daudzo priekšmetu apguvei.

Taču saikne ar teātri palika cieša, jo praktiskā darba stundu ietvaros vecākie skolas audzēkņi piedalījās teātra iestudējumos kopā ar profesionāliem māksliniekiem. Katram vecākās klases audzēknim bija arī savi teātra krustvecāki, ar kuriem viņi kopīgi piedalās arī izrādēs.

Šodien dažādi ir veidojušies šo bērnu likteņi, jo daudz kas bija atkarīgs no viņiem pašiem vai precīzāk sakot – no viņu vecāku piedāvātajām iespējām. Lai arī teātra studijas un skolas audzēkņu vidū ir ne viens vien šodienas sabiedrībā jau atpazīstams mākslinieks, skolas mērķis bija erudītu un inteliģentu cilvēku audzināšana, kas šai kultūras iznīcināšanas laikmetā ir tik daudz, jo ir neatsverams ieguvums kā vecākiem, tā arī sabiedrībai kopumā.

Šī skola, kā jau viss jaunais, bija sava veida eksperiments, kam pretendenta nav bijis līdz pat šai dienai.

• Kā mazās knīpas un knēveļus izdodas rātni sasēdināt skolas solos?

Tas nav nemaz tik grūti, jo nekādi īpaši soli skolā, vismaz pirmajos divos mācību gados nav vajadzīgi. Tās audzēkņiem jau no 5 gadu vecuma tika piedāvātas iespējas apgūst mūzikas un teātra mākslas pamatus: solfedžo, klavierspēli un vēl kāda instrumenta (flautas, ģitāras) spēli pēc izvēles, dziedāšanu solo un ansamblī, ritmiku, vingrošanu un aerobiku, kā arī aktieru meistarību, skatuves runas mākslu un zīmēšanu, mācoties sagatavošanas un 0. klasē.

Sagatavošanas klasē bērni apmeklē skolu 2 reizes nedēļā (6 stundu slodze), ar 0. klasi – 3 reizes nedēļā (12 stundu slodze), bet sākot ar 1.klasi – 5 reizes nedēļā, jo klāt nāk arī vispārizglītojošie priekšmeti.

Pedagogi palīdz bērniem atbrīvot ķermeni un balsi, attīstīt dzirdi un muzikālo atmiņu, pieradināt pie pareizas elpošanas, izjust nepieciešamību pēc sapņošanas un fantazēšanas, sajust sevi telpā un telpu ap sevi. Līdz ar to mācības kļūst par rotaļu.

• Kam pateicoties pastāvēja šī skola?

Pirmkārt, pateicoties pedagogu atbildībai pret savu darbu. Šajā skolā par skolotāju varēja strādāt tikai Latvijas nākotnē ieinteresēti pedagogi, ar tīrām sirdīm un ar vēlēšanos iemācīt bērniem to labāko. Viņi nemitīgi meklēja jaunas skološanas formas, lai mācīšanās jau agrā bērnībā virzītos mērķtiecīgi un profesionāli. Bērnu audzināšana bija tik nopietna un vispusīga, ka vecākiem nebija nepieciešamība meklēt papildus kādu mūzikas vai mākslas skolu. Viņu vidū: pianistes Ausma Borska un Biruta Ozoliņa, solfedžo pasniedzēja Ligita Rozenberga, komponisti Juris Ābols un Marina Gribiņčika, vokālās pedagoģes Irēna Donava un Ņina Oinase, režisore Biruta Bauma, aktrise Sandra Volšteine un daudzi citi.

Otrkārt, vecāku uzņēmībai gan izvadājot savus bērnus uz skolu un atpakaļ no visiem Rīgas rajoniem, Jūrmalas, Olaines u.c., gan rodot iespēju segt skolas maksu pedagogu algām, jo Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona pašvaldība sedza tikai skolas komunālos maksājumus.

• Kā varēja kļūt par šīs skolas audzēkni?

Ļoti vienkārši. Vecāki, kuri bija novērojuši savus mazuļus un domāja, ka viņi būtu piemēroti apmācībai mūsu skolā, ieradās skolas administrācijā un iesniedza skolas direktoram adresētu lūgumu uzņemt viņa bērnu. Vēlāk vecākiem tika paziņots datums, kurā bērnam jāierodas skolā uz pirmo iepazīšanos. Parasti šie pārbaudījumi nākošajam mācību gadam notika maijā, kad visu prāti traucas pretim pavasarim un par mācībām domāt gribējās vismazāk.

Viss noskaidrojās slēgtā un anonīmā pārbaudē (bērni paši konkursa rīti izvēlas šifru, par kuru nezin neviens no skolas pedagogiem). Tās laikā bērns, bez vecākiem, pavada skolā 2 – 2,5 stundas, kuru laiki tiek pārbaudīta muzikālā dzirde un atmiņa, ritms un kordinācija, fantāzija un aktieriskie dotumi. Dienas beigās vecāki ieguva pilnīgu izziņu ar pedagogu vērtējumu, kas līdzvērtīga labai konsultācijai un palīdz tālāk virzīt bērna attīstību.

• Darbs turpinājās arī vasaras mēnešos?

Katru gadu trīs nedēļas skolas audzēkņi kopā ar pedagogiem turpināja darbu vasaras mācību nometnē. Vairāku gadu garuma tās notikušas Upesgrīvā un Dundagā (abas Talsu rajonā), kur skolas audzēkņi kārtoja ieskaites par pagājušo gadu un iestudēja kādu jaunu izrādi vai koncertprogrammu.

Bez tam nācās vērot, ka bērni sajūtu un izjūtu ziņā bija visai nabadzīgi. Bija vērojams gan fantāzijas un iztēles trūkums, gan elementāras zināšanas par dzīves ritumu. Šajās vasaras nometnēs daudzi pirmo reizi sastapās aci prec aci ar saules riebu jūrā un tām izjūtām, kādas pārņem cilvēku šajā brīdi, pirmo reizi skrēja ar plikām kājām un gāja lauku pirtī.